Ozolpils apkaimes stāsts
Ozolpils apkaimes stāsts sniedzas vismaz 5 gadsimtu garumā. Zināms, ka tagadējās Ozolpils teritorijā esošā Ozolmuiža līdz 1561. gadam dēvēta par ”Bachhof” jeb Upes muižu. Šajā teritorijā Hercogs Jēkabs uzcēla medību pili un iekārtojis piekūnu audzētavu. Šeit putni tika apmācīti medībām un savu spēju dēļ bija iemantojuši slavu visā Eiropā.
1795. gadā Kurzemi pievienoja Krievijas impērijai un par tās gubernatoru kļuva Drīzens. Par šo notikumu liecina kāds raksts Laikrakstā “Brīvā Zeme” (1796.g. 08.03. 1934.) - Krievijas cars esot viesojies Jelgavā un pavedis gubernatora meitu. Pēc šīs vizītes meita aicināta uz Pēterburgu par galma dāmu, bet gubernatoram uzdāvināta netālā Ozolmuiža.”
19. gadsimtā teritorija nonāk barona Rekes īpašumā. Bet jau 1920. gadā Ozolmuižas teritorija un tai piederošās saimniecības ēkas tiek nacionalizētas. 1921. gadā teritorija tiek sadalīta sīkākās daļās - pļavas piešķirtas garnizonam un mežniecības vajadzībām, muižas centrs (pils, dārzs, parks, saimniecības ēkas, u.c.) piešķirtas pilsētas vajadzībām, daļa dāvāta brīvības cīnītājiem, bet sīkrentnieku teritorijas top par iedzīvotāju mazdārziņu teritorijām. 1925. gadā Ozolmuižas parka teritorija tiek iekļauta Aizsargāto mežu, dabas pieminekļu un parku sarakstā un tajā esošais resnais ozols tiek iekļauts Latvijas Dabas pieminekļu sarakstā (1938).
Vēl viena Ozolaines apkaimes raksturīgā iezīme ir ārkārtīgi dažādu sociālo būvju ierīkošana. Gadsimta mijā - 1900. gadā - Ozolaines apkaimē atver bērnu patversmi “Ozoli” un tā vien šķiet, ka šis notikumus iezīmē šīs teritorijas misiju. Pirmajā Pasaules kara beigās Ozolpili nodedzināja. Latvijas neatkarības gados to atjaunoja kā sociālo māju - 1925. gadā Ozolmuižas centrā tiek ierīkota bērnu patversme. Pēc Otrā Pasaules kara līdz pat 1970. gadam. - šeit atradās veco ļaužu pansionāts. 1974. gadā iestāde tiek pārveidota par psihoneiroloģisko pansionātu “Jelgava”. Taču tagad Ozolpils parka teritorijā atrodas Valsts sociālās aprūpes centra „Zemgale” filiāle „Jelgava”.
Tagad Ozolaines apkaime atpazīstama kā Jelgavas pilsētas robežapkaime, braucot Kalnciema virzienā, ar tiltiņu, kas ved pāri Iecavas upei, muižas parku labajā pusē un soc. aprūpes centru, veikalu “Lats” - kreisajā.
Kādreizējais muižas parks tagad ir daļēji privatizēts. Tajā joprojām ir lielākā dižkoku koncentrācija Jelgavas pilsētā (liepa, 8 ozoli, 4 lapegles, 2 veimutpriedes).